Wednesday, July 14, 2010

gregori kolbertis obieqtivSi

“ar arsebobs aranairi gansxvaveba “Tovlsa da ferflSi”, es aris samyaro,
sadac adamiani da cxoveli Tanaarseboben mSvidad,yoveli maTgani cxovrobs meores ocnebiT.”

Los Angeles Times Magazine

tokio aris iseTifantastikuri adgili, rom Cven, vinc vcxovrobT

aq,TandaTanobiT gvaviwydeba, rom am samyaros nawilni varT, cocxali samyarosi...Tumca, roca Cven e.w. moZrav muzeumSi mivdivarT, fotoebi gvaxseneben da gveubnebian, Tu rogor cxovrobda adamian roca axlos iyo bunebasTan. moZravi muzeumi aris adgili, sadac adamiani ecnoba Tavis Tavs_rogoria is sinamdvileSi

Asahi Shimbun

misma saocarma suraTebma aRweres mTeli im mSvenieri arsebebis qaravani, romlebsac ki CauvliaT gregoris gadasaReb aparatTan.\

Wall Street Journal

fotoebi gizidaven Tavisi sulieri da fizikuri siZlieriT...”

Newsday

ai, ras weren sazRvargareTis wamyvani gamocemebi Tanamedrove fotografze...maS, icnobdeT, Tqvens winaSea gregori kolberti... rogorc yovelTvis banaluri dawyeba gamomdis, Tumca Sevecdebi biografiuli monacemiT didad ar gadagRaloT….

gregori kolberti Ddaibada 1960wels

kanadaSi, torontoSi. mis kerieras dasabami 1983 wels mieca parizSi, sadac Tanamedrove sazogadoebis socialuri problemebis Sesaxeb dokumentur films iRebda. quCis gadaRebebis Semdeg fotografiam moxibla da 1922 wels ukve pirveli gamofenac hqonda or saxelmwifoSi_ Sveicariasa da espaneTSi,saxelwodebiT “TimeWaves”. momdevno aTi weliwadi kolbertis namuSevrebi arsad gamofenila, arc misi filmebi uCvenebiaT.

cameti wlis ganmavlobaSi gregori kolbertma Seasrula 33 eqspedicia planetis yvelaze Soreul kuTxeebSi: indoeTi, birma, Sri-lanka, egvipte, dominikis respublika, eTiopia, kenia, tonga, Namibia, antarqtida. man miznad daisaxa erTaderTi amocana_gadmoeca da adamianebisaTvis eCvenebina araCveulebrivi kavSiri adamiansa da bunebas, cxovelsa da gare samyaros Soris.

ai, zustad aq gadis xazi misi uCveulo gzis dasawyisisaken. riTac is gamoirCeva sxva danarCeni fotografebisagan.

ufro sworad rom vTqvaT, es xazi Tavis cxovrebaSi Tavad gregori kolbertma gaiyvana…Semdeg ki is ubralod gaqra, wavida kinodan da fotografiidan..albaT, zogma daiviwya kidec, rom is arsebobda...

mTeli am xnis ganmavlobaSi ki iRebda adamianebsa da cxovelebs, maT amaRelvebel da zogjer Zalian rTul urTierTobebs..spiloebi, veSapebi, wminda ibisebi, weroebi, samefo arwivebi, Sevardnebi, martorqebi, gepardebi, leopardebi, afrikuli gareuli ZaRlebi, siasamurebi, babuinebi, antilopebi, orangutangebi, niangebi_es jer kidev arasruli CamonaTvalia im cxovelebisa, romlebic gregoris obieqtivSi moxvedrilan….2002 wels italiaSi fotografma sazogadoebas Tavisi moRvaweobis erTgvari kulminacia, proeqti “ferfli da Tovli” (“Ashes and Snow“) warudgina. proeqti cxovelTa samyaros uflebebisadmi poeturi mgrZnobelobiT aris Sesrulebuli. cxovelebi warmodgenilni arian, rogorc adamianTa sazogadoebis sruluflebiani wevrebi, waSlilia yovelgvari barieri maTsa da adamianebs Soris. proeqti, garda fotoebisa, moicavs 60 wuTian film-novelas epistolarul JanrSi. avtoris TqmiT, fotoebi kompiuterulad ar damuSavebula. maTi moculobaa 3,5 x2,5 metri. fotografiebi Sesrulebulia sefiaSi, muq yavisfer tonebSi. tilos simaRle 3 metramde aRwevs, romelTac saxelwodeba ar gaaCniaT.

amiT iqmneba siuJetis garkvueli dausrulebloba, rac saSualebas iZleva mayurebelma Tavad moifiqros siuJetisa da suraTis azri.

proeqti “ferfli da Tovli” gadaRebulia firze, filtrebis saSualebiT, rac Seexeba gamJRavnebis meTods_igi saidumlod rCeba.gamoiyenes iaponuri wesiT damzadebuli brinjis qaRaldi, e.w. ebcoustic meTodis gamoyenebiT.

unda aRiniSnos, rom aRniSnuli proeqti stabilurad romelime adgilas gamfenili ar aris...avtori mTeli msoflios garSemo mogzaurobs da Tan Tavis namuSevrebsac atarebs. gamofena adgilidan adgilze Tavsdeba moZrav muzeumSi, droebiT SenobaSi, romelic specialurad gamofenisaTvis mzaddeba. proeqts wlidan wlamde emateba axali fotoebi da izrdeba im qalaqebis ricxvi, sadac surT ixilon adamianisa da bunebis es saocari harmonia.

“Cems namuSevrebSi warmodgenilia samyaro Tavidan bolomde, is SeiZleba iyos aqac da iqac, warsulSicda awmyoSic. me maqvs imedi, rom saboloo Sedegi iqneba saswaulis SegrZneba, simSvide da imedi...”-ambobs kolberti. sityvebi zedmetia... es saocari naTeli, emociuri da sicocxliT aRsavse kadrebi saTqmels Tavad getyvian. gregori kolberti ki cxovelebs bunebis cocxal “Sedevrebad” moixseniebs.




გუსტავ კლიმტის ცხოვრება ავსტრია-უნგრეთის იმპერიის დედაქალაქ ვენის აყვავებისა და დეკადანსის ეპოქას დაემთხვა. აქ მაშინ ჰაბსბურგები მეფობდნენ. სწორედ ამ ატმოსფეროში, ორი საუკუნის გასაყარზე მოუხდა ამ მეტად თავისებურ მხატვარს ცხოვრება, მოღვაწეობა და უმნიშვნელოვანესი ნაწარმოებების შექმნა. არსებული მწირი ცნობებით რჩება შთაბეჭდილება, რომ კლიმტი წინააღმდეგობრივი პიროვნება იყო. თავადვე აღიარებდა, რომ ხატვა დიდად არ ეხერხებოდა, მიუხედავად ამისა, დიდი როლი შეასრულა ისტორიზმით გადატვირთული ავსტრიული ფერწერის განახლებაში.

მისი პირადი ცხოვრებაც ბურუსითაა მოცული. მთელი სიცოცხლე დედისა და დების გვერდით გაატარა, მაგრამ ამას ხელი არ შეუშლია იმისთვის, რომ თოთხმეტი ბავშვის მამობა მიეწერათ, მენატურე ქალებთან გაჩაღებული რომანების შემდეგ რომ მოევლინენ ქვეყანას. მართალია, გამოუსწორებელ მექალთანედ მიაჩნდათ, მაგრამ მთელი სიცოცხლე უთქმელი, პლატონური სიყვარულით ეტრფოდა ემილიე ფლიოგეს, თავისი ძმის, ერნსტის ქვრივის უმცროს დას.

ბოჰემიიდან ჩამოსული ოქროზე მომუშავე გრავიორის ვაჟი გუსტავ კლიმტი ვენის ხელოვნებისა და ხელოსნობის სკოლაში სწავლობდა და ამ ორი სფეროს კავშირს მუდამ იცავდა. "ვენის სეცესიონის" (ვენელ მხატვართა გაერთიანება) დამაარსებელმა თვითონვე ითავა მისი დაცვა და თავის ნამუშევრებში დეკადენტური ფუფუნება დაამკვიდრა აქა-იქ გაბნეული ოქროსა და ვერცხლის ფოთლების ელვარებით, რაც ბიზანტიურ მოზაიკას მოგაგონებდათ. მონაწილეობდა .. "ვენის სახელოსნოების" (სახვითი ხელოვნების წარმომადგენელთა საწარმოო საზოგადოება) მუშაობაშიც. ეს იყო წამოწყება, რომელიც მიზნად ისახავდა მხატვრული ხელოსნობის რეფორმირებასა და Art Nouveau- (მოდერნის) ადგილობრივ ვარიანტს ამკვიდრებდა კარგად დამუშავებული ტექსტილის კონცეფციების საშუალებით. თუ დავაკვირდებით ვენელი მაგნატების მეუღლეებისა და ქალიშვილების პორტრეტებს, რომლებიც კლიმტმა თავისი შემოქმედების საუკეთესო პერიოდში შექმნა, დავრწმუნდებით, რომ სავსებით ახალი სტილის დეკორატიულობისკენ სწრაფვამ უბიძგა სახეებზე მეტად სამოსისთვის მიექცია ყურადღება. პეიზაჟების ხატვისასაც, რომლებიც მისი ნამუშევრებიდან ყველაზე ინტიმურია, იმავე ხერხს მიმართავდა.
კლიმტის მთავარი თემა, მისი პორტრეტებისა და ალეგორიების მამოძრავებელი ძალა, ყოველთვის იყო "მარად ქალური" საწყისი. ის, რომ თამამად და მოურიდებლად აშიშვლებდა ქალის სხეულს თავის ტილოებზე, ათწლიანი კონფლიქტის ფასად დაუჯდა ვენაში ცნობილ ხელოვნების დიდ მეცენატებთან. პესიმისტურმა ალეგორიულმა პანოებმა, რომლებიც ვენის უნივერსიტეტისთვის დახატა, გარდატეხა შეიტანა მის შემოქმედებაში.
კლიმტის ბევრი ქმნილება სათავეს იღებს სწორედ ამ ნამუშევრებიდან, რომლებიც 1945 წელს იმერდორფის ციხე-დარბაზში გაჩენილმა ხანძარმა იმსხვერპლა. ხელოვნების შედევრები საბჭოთა ჯარებს რომ არ ჩავარდნოდათ ხელთ, ნაცისტებმა ციხე-დარბაზს ცეცხლი წაუკიდეს. ცეცხლმა შთანთქა კლიმტის ნამუშევრებიც, რომელიც 55 წლისა გარდაიცვალა, ხატავდა ცოტას და თანაც, ნელა.
კლიმტის შემოქმედება, ისევე როგორც XIX საუკუნის მიწურულის ავსტრიის ისტორია, მაშინდელ დიდ ევროპულ მიმდინარეობებთან ნაგვიანევი ადაპტაციის გამოხატულებაა. სიმბოლიზმმა და იაპონურმა ესტამპებმა მაშინ გაიტაცა, როცა ოცი წელიწადი გასულიყო იმ დროიდან, რაც საფრანგეთში ამ მოძრაობის ოქროს ხანა იდგა. იგივე შეიძლება ითქვას მის ნეოიმპრესიონისტულ ექსპერიმენტებზეც, მაშინ როცა სხვა ქვეყნებში უკვე კუბიზმი და აბსტრაქტული ხელოვნება იკიდებდა ფეხს. უცნაურია, მაგრამ XX საუკუნის ფერწერული ავანგარდისტული მიმდინარეობების აყვავების ხანაში სწორედ ამ დაგვიანების წყალობით შეიძინა კლიმტის ფერწერამ როგორც გრძნობადი და დეკადენტური, ისე ამაღლებული და იდუმალი შტრიხები.